Чехия

ekonomiskās, nacionālās, kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.


5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Var izdalīt trīs kategorijas:

1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu),

2. Vidējas pilsētas,

  1. Mazpilsētas ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).


Internetam ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta pilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.


5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.


Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz 60 gadiem, taču visvairāk Internetu lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība. Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.


5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.


Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kā Internets. Tāpat ir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos vai viņš kļūs par Interneta lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.


5.4. KULTŪRAS PAZĪMES.


Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt, jo augstāka garīgā attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.


5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.


Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai informācijas ieguves avotam, kā Internets. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas – grāmatas, laikrakstus, televīziju.


5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.


Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām cenām.


6. REKOMENDĀCIJAS.


Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:


6.1.


Valdībai atbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādus projektus skolu un citu mācību iestāžu apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu, kā arī šo mācību iestāžu audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru rāda Latelekom, Fortek, Tildes un ComputerLand apvienotās “komandas” veidotais projekts “Odiseja”, kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta pieslēgumu.


6.2.


Latvijas uzņēmumiem vairāk pievērsties www lapu izveidošanai un izvietošanai Internetā, jo tas ļauj cilvēkiem visā pasaulē iegūt informāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt, ir iespēja iegūt sadarbības partnerus un piesaistīt klientus.


6.3.


Interneta pieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešos sakarus ar starptautiskajiem Interneta pieslēgumiem, tādā veidā nodrošinot lielāku datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu. Var arī paplašināt esošo pieslēgumu caurlaidību.


6.4.


Kādam no lielākajiem Latvijas Interneta izplatītājiem (Latnet, Apollo, Parks) vajadzētu mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū. Iesākumā varētu mēģināt konkurēt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.


6.5.


Noslēgt līgumus starp SIA Lattelekom un Interneta izplatītājiem, kuri paredz telefona līniju izmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojot Internetu (principā to varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijas telefonu nummuru nodrošināšanu).

16


Parks Internet Serviss 56%










Apollo 45.50%


Latnet 44.50%

LVNet 25%

citi 10%













3. Shēma




























































































































1996 10000

1997 35000

1998 50000





















5. Shēma






















































































1996 20000



1997 35000


1998 50000


1999 70000


2000 100000

















6. Shema


















































































Nav Interneta pieslēguma 21%



Ir Interneta pieslēgums 79%












1. Shēma










































































































49%

20%

31%













2.shēma













































































Apollo 23%

LV Net 15%

Latnet 20%

Parks 15%

BKC 7%

Citi 20%













3A. Shēma




























































































Apollo 21


BKC 4


Parks 17


Telia 4


Latnet 18


Versija 5


Neonet 5


LV Net 24


Bilteks 2












2A. Shēma





























LU VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra Luksa un Kaspara Lakševica


MĀJAS DARBS TIRGVEDĪBĀ


PATĒRĒTĀJU RĪCĪBAS MODELIS INTERNETA TIRGŪ.



Rīga 1998

Если Вам нужна помощь с академической работой (курсовая, контрольная, диплом, реферат и т.д.), обратитесь к нашим специалистам. Более 90000 специалистов готовы Вам помочь.
Бесплатные корректировки и доработки. Бесплатная оценка стоимости работы.

Поможем написать работу на аналогичную тему

Получить выполненную работу или консультацию специалиста по вашему учебному проекту
Нужна помощь в написании работы?
Мы - биржа профессиональных авторов (преподавателей и доцентов вузов). Пишем статьи РИНЦ, ВАК, Scopus. Помогаем в публикации. Правки вносим бесплатно.

Похожие рефераты: