Проект как средство развития личности в начальной школе
Secinājumi
Lai zinātu bērnu vispusīgi, viņš arī ir vispusīgi jāpazīst. Klasiskajā sistēmā skolēnu apmācība notiek frontāli, izmantojot vienu un to pašu materiālu, vienotas metodes, netiek ievērots, ka katra bērna attīstība notiek citādi. Nevar gaidīt, ka vienā un tai pašā mirklī vienlaicīgi visi skolēni sasniegs vienādu attīstības līmeni. Nepieciešams, lai skolotājs jau no paša sākuma sekotu katra bērna vispārējai attīstībai.
Mūsdienu pedagoģija tiek orientēta uz izpētes pieeju mācību un audzināšanas darbā. Skolotājs savā darbība pievēršas ne tikai ārējiem rādītājiem – prasme risināt uzdevumus, pareizrakstības likumu zināšana, bet arī skolēna vispārējas attīstības līmenim – garīgais, tikumiskais, fiziskais.
Eksperimentu laikā projektu nedēļās var novērot, kā attīstās sociālās prasmes: strādāt grupas, patstāvīgi meklēt atbildes uz jautājumiem, sadarboties ar citiem, strādāt radoši.
Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma.
Projektu laikā bērnam jāpierod, ka nekas nenāk viegli, ka piepūle ir nepieciešama, tikai kārtīgs darbs un pacietība vainagojas panākumiem.
Mēs – skolotāji nedrīkstam aizmirst vienu: personība ir persona, ko raksturo neatkārtojumu īpašību kopums, kas nosaka personas izturēšanos, attieksmi un izpaužas aktīvā, apzinīgā darbībā. Ar katru gadu bērna personība ar vien vairāk formējas un attīstās. Skolas projektu nedēļām jāsekmē harmonisku un spēcīgu personību veidošanās.
Projekta metodi izvēli nosaka problēma, kura prasa risinājumu, vai radusies vajadzība uzzināt atbildes uz teorētiskiem vai praktiskiem jautājumiem. Kad problēma noskaidrota, notiek faktu vākšana, lai noteiktu, kas par šo problēmu jau zināms. Tad tiek izvirzīta hipotēze kā pirmais mēģinājums atbildēt uz jautājumu.
Projektu darbs ir motivēts darbs, brīvi radošs darbs, līdz ar to kvalitātīvāks nekā uzspiests un negribēts darbs.
Projektu klasifikāciju nosaka to saturs, dalībnieku skaits, veicamie uzdevumi, vai sagaidāmais rezultāts.
Skolēniem interesanti ir projekti, kuros tiek pētītas vietējās problēmas (skolā, klasē, pilsētā) un ir iespēja meklēt to risinājumus.
Četru gadu personīgais darbs parādā, ka projekts ir ne tikai mācību darba metode, bet arī personības attīstības līdzeklis.
Izmantojamā literatūra
1. Albrehta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga, mācību grāmata 1998. – 104 lpp.
2. Alijevs R. Skola radošajiem. RaKa, 1998. – 80 lpp.
3. Bažoviča L. Pērsonības un tās veidošanās skolas gados. R., Zvaigzne, 1975. – 324 lpp.
4. Batņa V. Rosināt bērna iekšējo pasaule. RaKa, 2001.
5. Baranova S. Pedagoģija. Rīga, Zvaigzne, 1979.
6. Bērziņa L. piemiņas fonds. RaKa, 2001.
7. Bogoslovska V. Kovaļova A. redakcija Visparīgā psiholoģija. Rīga, Zvaigzne, 1978.
8. Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC, 1999.
9. Baldiņš A. Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu pērsonības izpētē. Pētergailis, 2001.
10. Džeims P. Luiss Projektu vadīšanas pamati.PUSE plus, 1997. – 89 lpp.
11. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC, 1998.
12. Karpova Ā. Personība. Teorijas un to rādītāji. Zvaigzne ABC, 1998.
13. Kairova I. Tikumiskās audzināšanas ābece. Rīga, Zvaigzne, 1978.
14. Kardeks A. Mediju grāmata. Atvars – S, 1999. – 80 lpp.
15. Laiviniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. RaKa, 2000. – 156 lpp.
16. Lapiņa L. Rudiņa V. Projektu metode skolā 1.-12. klasē. Zvaigzne ABC, 1999. – 87 lpp.
17. Liepiņa L. Vai projekts var palīdzēt mācīties? Skolotājs 5(29)2001. – 74. lpp.
18. Oliņa Z. Mana projektu rokas grāmata. Rīga, 2001. – 34 lpp.
19. Priedīte A. Šiļiņa B. Projekta darbs skolā. LVAVP, UNDP, 1998. – 50 lpp.
20. Prindule L. Bērnu psihiskā attīstības likumsakarības un periodizācija. Liepāja, LPI,1992.
21. Puškarevs I. Attīstības psiholoģija. RaKa, 2001. – 87 lpp.
22. Skujiņa V. Pedagoģijas terminu skaidrošā vardnīca. R., Zvaigzne ABC, 2000.
23. Sumovska I. Labas audzināšanas ABC. Rīga, Liesma 1978. – 94 lp.
24. Šmite A. Lomu maiņa pārmaiņas izglītībā. Skolotājs 97/2 – 17. lpp.
25. Tunne I. Vai esam pamanījuši pārmaiņas sākumskolas bērna psihē? Skolotājs 1/2000 10. lpp.
26. Vourinens R. Psiholoģijas pamati. Zvaigzne ABC, 1999.
27. Voikova T. Pedagoģija. Rīga, Zvaigzne ABC, 1997.
28. Voterhauz F. Klasvadība. Zvaigzne, ABC, 1999. – 102 lpp.
29. Vanaga A. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10. – 12. klasei. Zvaigzne,ABC, 1999.
80. lpp.
30. Žukovs L. Pedagoģijas vēsture. RaKa, 1999.
31. Zusāne A. Komenska idejas Latvijā. RaKa, 2000. – 145 lpp.
32. Projektu laiks, informatīvi metodisks materiāls. RaKa, 1998. – 126 lpp.
33. Izglītības likums. Rīga, 1999.
34. Psiholoģija vidusskolai. Zvaigzne, ABC, 1999. – 248 lpp.
35. Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas organizācija Glabiet bērnus. Rīga fonds, Mantojums,
1995.
36. Rubana I. Mācīties darot. RaKa, 2000. – 236 lpp.
37. Ļevs Vigotskis, Žans Piažē un mūsdienu psiholoģija. Materiālu krājums. RaKa,1998.
147 lpp.
38. Антропова М.В. Работоспособность учащихся и её динамика в процессе учебной и
трудовой деятельности. – М., 1968.
39. Асеева В.Г. Мотивация поведения и формирования личности. – М., 1976.
40. Бодалев А.А. Личность и общение. – М., 1983.
41. Захарова А. В. Исследование самооценки младшего школьника в учебной
деятельности// Вопросы психологии. – 1980. - № 4.
42. Никольская И. Уроки психологии в начальной школе. – С.-Петербург – Рига, 1997.
43. Кулагин И.Ю. Психологический справочник учителя. – М., 1998.
44. Atkinson J., Rayon J. Personality, motivation and achievement. – Washington, London, 1978.
45. Humans O. C. Social Behaviors . Its elementary forms. – Harcourt. Brace. World. 1961.